Kāpēc Ogrē tiek paaugstināta īres un apsaimniekošanas maksa

Palielināt attēlu

No 1. februāra Ogrē stājas spēkā jaunais īres un apsaimniekošanas tarifs, kas turpmāk būs 40 santīmi par vienu kvadrātmetru mēnesī. Latvijas pilsētās gada laikā par 28% palielinājusies īres un apsaimniekošanas maksa privātajos īres namos - pagājušā gada septembrī tā sasniegusi vidēji - 37 santīmus par kvadrātmetru pretstatā 29 santīmiem 2002.gada septembrī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Dzīvojamais fonds Ogrē ir 40 gadus vecs

Īres un apsaimniekošanas maksa pirmo reizi Ogrē tika paaugstināta pirms gada, bet pirms tam tā netika paaugstināta 10 gadus. Visiem atmiņā ir laiki, kad par īri un apsaimniekošanu maksājām 15 santīmus par kvadrātmetru. Šīs izmaiņas no 15 līdz 31 santīmam kaut nedaudz palīdzēja atrisināt jau vairākus gadus ieilgušo situāciju, kad apsaimniekošanas maksa nesedz māju uzturēšanas izdevumus, kā rezultātā ļoti pasliktinās māju tehniskais stāvoklis.

Bet diemžēl izrādījās, ka, lai uzturētu dzīvojamo fondu atbilstoši normatīvu prasībām, lai varētu norēķināties par materiāliem un samaksāt strādniekiem algas, iedzīvotājiem tomēr nāksies maksāt vairāk.

Līdz šim iekasētie apsaimniekošanas līdzekļi tika izmantoti tikai, lai nosegtu elementāros un paredzamos maksājumus – lielākoties tās ir sētnieku algas, kā arī neatliekamie remonti mājās. Ņemot vērā to, ka dzīvojamais fonds Ogrē ir 40 gadus vecs, saprotams, ka to uzturēšanai labā kārtībā nepieciešams vairāk līdzekļu. Turklāt jāņem vērā, ka periodā, kamēr maksa par namu apsaimniekošanu bija 15 santīmi par kvadrātmetru, ļoti mainījušās cenas būvmateriāliem, ko izmantojam namu remontā. Nemaz nerunājot par minimālo atalgojumu, kurš katru gadu tiek palielināts.

Pēc apsaimniekošanas maksas paaugstināšanas pagājušajā gadā vēl ir grūti runāt par kādiem būtiskiem uzlabojumiem, jo šis maksas palielinājums nebija tik liels, tas vairāk līdzinājās tādam kā pārejas laika maksas paaugstinājumam, kam loģiski sekoja šis maksas paaugstinājums līdz 40 santīmiem par kvadrātmetru.

Bet vismaz mēs, apsaimniekotāji, varēsim „atsperties „- jau pagājušajā gadā ir uzsākti tādi darbi, kuriem līdz šim nebija līdzekļu, proti- mājās tiek uzsākti ēku elektroinstalāciju remontu darbi un ēku iekšējo santehnisko komunikāciju renovācijas darbi.

Emocijām pretī fakti  – cenu kāpums

Kādi tad tomēr bija galvenie pamatojumi īres un apsaimniekošanas maksas paaugstinājumam Ogres pilsētā?


Minēsim konkrētus faktus – šobrīd, salīdzinot ar 2006. gadu, situācija ir būtiski mainījusies: pieaugušas cena materiāliem vidēji par 22- 36 % ; pieauguši maksājumi par saņemtajiem pakalpojumiem – vidēji no 28- 46 % ;tiek plānots elektroenerģijas tarifa pieaugums, no 1janvāra apstiprināta minimālā alga no 120- 160 Ls; bez tam, lai aģentūra saglabātu un noturētu kvalificētus speciālistus, vispārējais darba samaksas līmenis un pieaugums valstī lika pārskatīt darba samaksu arī pārējiem aģentūras speciālistiem. Vecā dzīvojamā fondā apsaimniekošanas tarifs 0. 69 Ls/m netiek mainīts, jo apsaimniekošanas līgums ar mums ir pārtraukušas vairākas vecā fonda mazdzīvokļu mājas, kur tajās ieplānoto darbu izmaksu summa ir ekvivalenta izpildāmo darbu sadārdzinājumam pārējās mājās.

Kopējais tarifa pieaugums – 9 santīmi

Ja gribam būt precīzi , tad kopējais jaunā tarifa pieaugums ir 9 santīmi uz vienu kvadrātmetru, no kuriem: dzīvojamo māju un pieguļošo teritoriju apkopei „tiek vislielākā pīrāga daļa”- proti - gandrīz 6 santīmi, šeit vislielāko izmaksu pieaugumu dod sētnieku darba samaksas pieaugums, kā arī algu pieaugums citiem speciālistiem (pļāvējiem, apzaļumošanas strādniekiem un iecirkņa vadībai), arī pieaugušas izmaksas deratizācijas un dezinsekcijas pasākumiem, materiāliem un palīgmateriāliem.

Ļoti bieži p/a „Mālkalne” adresē jautājumu - kādēļ tik lielas summas tiek tērētas teritoriju sakopšanai? Šī ir problēma, kura ir nākusi „bagāžā” kopš dzīvokļu privatizācijas laikiem. Privatizācijas laikā katrai mājai tika piešķirta pieguļošā teritorija dzīvojamos rajonos (Mālkalnes, Ausekļa, Zilokalnu), kur apbūve ir blīvāka, šīs teritorijas nav tik lielas, bet dzīvojamos rajonos (Loka, Grīvas ) šīs teritorijas starp mājām ir milzīgas un kādam tās ir jāapkopj un jāapsaimnieko. „Mālkalne” nav tiesīga šīs teritorijas atdalīt vai piešķirt kādam citam, lai arī šo teritoriju uzkopšana prasa ar katru gadu ar vien lielākus un lielākus līdzekļus.

Dzīvojamo māju tehniskais uzturēšanai un apkalpošanai tarifa pieaugums ir 2 santīmi, tās pamatā ir pārskatītās algas remontceltniecības strādniekiem, santehniķiem, elektriķiem, šoferiem; ir pieaugušas izmaksas materiāliem, sadārdzinājušās izmaksas remontu un rekonstrukcijas darbiem, ko veic citu darbuzņēmēju spēkiem; un pieaugušas avārijas dienesta sniegto pakalpojumu izmaksas.

Dzīvojamo māju pārvaldei tarifa pieaugums sastāda tikai 1 santīmu – pieaugums ir 37 534 lati, no kuriem administrācijas izmaksu pieaugums – 23 254 lati, pieaugušas kantora uzturēšanas izmaksas - telpu apkope, apsardze, kancelejas preces, datortehnikas un programmu apkalpošanas izmaksas, zvērināta revidenta pakalpojumi, pārskatīts arī atalgojums administrācijas darbiniekiem; 14 250 latu ir PVN summa, kas samaksāta par precēm un saņemtajiem pakalpojumiem un kuru aģentūrai nav tiesīga atgūt no valsts budžeta.

Vēl no jaunā tarifa pieaugums par 1 santīmu – zemes nomai. Maksājam par tām teritorijām, kur dzīvojamās mājas atrodas uz īpašnieku zemes. Pašlaik Mālkalnei ir 37 zemes nomas līgumi. Pieaugusi zemes kadastrālā vērtība – izmaksu pieaugums 2,5 reizes.  No jaunā tarifa aprēķina ir izslēgts nekustamā īpašuma nodoklis – maksājums pašvaldības budžetā par zemi zem privatizētajiem dzīvokļiem No 2008.gada šis nodoklis tiks iekasēts no privatizēto dzīvokļu īpašniekiem ar atsevišķu maksājumu un ieskaitīts pašvaldības budžetā.

Citās pilsētās mājokļu uzturēšana maksā tikpat

Nobeigumā gribētu pieminēt to, ka mēs, kā apsaimniekotāji, ņemam vērā apstākli, ka cilvēku maksātspēja netiek līdzi cenu kāpumam, tāpēc īres un apsaimniekošanas maksa šobrīd pilsētā ir apmēram tāda pati kā citviet Latvijā. Piemēram, Liepājā - no 2007.gada 1.janvāra 172 pašvaldības dzīvojamās mājās īres maksa ir 30 santīmi par vienu kvadrātmetru, 17 pašvaldības dzīvojamās mājās īres maksa ir 33 santīmi par vienu kvadrātmetru, bet 76 dzīvojamās mājās - 36 santīmi, savukārt 24 dzīvojamās ēkās - 48 santīmi par vienu kvadrātmetru. Rīgā lielākais vairums namu pārvaldes no iedzīvotājiem iekasē 41 santīmu par kvadrātmetru.

Vienmēr ir iespēja izlemt pašiem

Nevajadzētu aizmirst arī to, ka vienmēr ir iespēja pašiem lemt par savu māju apsaimniekošanu un nepieciešamajiem maksājumiem. Privatizēto dzīvokļu īpašnieki var slēgt koplīgumus, dibināt biedrības vai dzīvokļu īpašnieku kooperatīvus un pārņem māju pašu pārziņā. Tad visus ar ēkas uzturēšanu saistītos jautājumus dzīvokļu īpašnieki lemj paši kopsapulcē.